Sovā dzerevnē vīns pots
Dzeivaju jou trešys gods,
Nav vairs veikala i počtas,
Toli joīt tān da točkas.
Ustabinai jumtins briuk,
Ratu reizi triuba kiup.
Moskvičš pogulmā vairs nariuc,
Bendzins beidzīs, dzeļži sarius.

piedziedājums(ar skaļu bļāvīnu, tai nū sirds)

Ķeijā, traļļaļļā,
Slava mūsu vaļdeibai!
Tolredzeiga poļitika:
Poši rasni, tauta plyka!

Eliktreibas nav jou godi,
Nūzogti nū stobīm vodi,
Tai pa timsu vīns pots sādu,
Ekanomeju - moz ādu!
Apsūlītī treknī godi
Pazudušs kai mežā strodi.
Sev soku: Donāt, nebēdā,
Esam taču Eiropā!

Agrok mūsu cīmā beja:
Četradesmit saimesteibas,
Divas permas, klubs ar ķinu,
Bibļateks ar tanti Zinu,
Stanceja ar dzelzceļu,
I autabuzs ar lelceļu,
Sokumskūla, četras klases,
Punkts, kur izdūd zirgu pases.

Tādin mūsu cīmā driumi,
Apleik tikai korklu kriumi,
Upie savīsušīs bebri,
Vusur naizbrīnami dzebri.
Taidā vītā dzeivot veļīm,
Koki aug pa slīžu ceļīm,
Permas sakritušas obas,
Vuss tis nav nū dzeives lobas.

Pirms trīssimt godīm Lylīs mārs,
Bij mūsu puses ļaužus ķārs,
Noca naskaitāmi kari
Boda laiki cīši gari,
Kolhozi i Sibireja,
Vusu toutu naiznīdeja,
Beidūt pošu mojas sučkas
Laukus daveda da ručkas.

Kur ni verīs, visur klusi,
Process īt uz vīnu pusi.
Runoj, piec sekretnīm plānīm,
Itai vītā jobūt klānīm.
Cilvaki te troucej dobai,
Politiķu dzeivei lobai.
Topiec svarīgāko līeta,
Panokt lai te tukša vīta.

Piec soceļizma sabrukuma,
Cylvaki ni vusai skuma,
Breša zemnīki ar sparu,
Toutas pacāluma garu,
Zemi ora, groudus sieja,
Courom dīnom svīdrus lieja,
Cikam vīndīn apjādza,
Ka vaļdība jūs apjoja...

Vari strodot tu cik grybi,
Beigos dabūsi tik pigu.
Jo taidi, tantiņ, lykumi,
Ka palīk tikai plykumi.
Kur ni verīs, Saeimā, VIDā,
Vaļdeibā voj mūsu PIDā,
Visur devaļvaceja,
Splašnaja degradaceja.

Dieļ to, ka strodot navā jāgas,
Touta prūm nū cīma bāga,
Uz Bolvīm, Reigu, Viļaku,
Uz Īreju i Angleju.
Ja jou itaidas tos lītas,
Krušok prūm nū posta vietas,
Vusi tādin projam ira,
Beidzamī uz vītas mira.