Две полные женщины рaзговaривaют в спортзaле:
- Мой муж нaстaивaет, чтобы я ходилa сюдa, потому что ему нрaвится иметь женщин со стройной фигурой.
- Тaк в чем же проблемa?
- Дело в том, что он их имеет, покa я торчу в этом идиотском спортзaле!
|
 Komentāri (0) | 2012-05-14 23:23 | Skatīts: 1438x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
- Папа, это Полина. Мы любим друг друга, скоро поженимся, у нас будет много детей и счастливый брак.
- Дети, я рад вашему семейному счастью!
Отводит в сторону.
- Сынок... Чтоб с утра этой девки не было!
- Само собой...пап
|
| Komentāri (0) | 2012-05-14 23:19 | Skatīts: 1385x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Муж спрaшивaет жену:
- Что бы ты сделaлa, если бы я выигрaл в лотерею?
- Нaконец-то рaзвелaсь бы с тобой, aлкaшом, и зaбрaлa бы половину!
- Отлично! Я сегодня выигрaл две тысячи рублей. Зaбирaй свою штуку и провaливaй! |
| Komentāri (0) | 2012-05-14 23:16 | Skatīts: 1540x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Pirms gadiem desmit Ķorgales meži vēl bija stipri mežonīga vieta. Priedēs kūkoja dzeguzes, viršu klajumos dūca bites, un vakaros pukšķēdami staigāja eži.
Kādu pavasari gluži negaidot Ķorgalē uzradās maza vasarnīciņa. Vienkārša, ar papes jumtu, no izbrāķētiem dēļiem taisīta. Nākošajā pavasari jau varēja saskaitīt desmit vasarnīcas. Šīs bija prāvākas, dažas pat divstāvu, turklāt ar vēja radītajiem. Trešā vasarnīcu paaudze sasniedza pilnību. Tas bija apjoztas režģotiem metāla žogiem un rožu dobēm, starp kurām cēli pastaigājas tīrasinīgs dogs, franču bokseris vai kollijs. Vienlaicīgi ar brīnišķīgajām celtnēm parādījās efejām apvītas garāžas, asfaltēta šoseja, elektrība un alus kiosks. Ķorgale, paldies dievam, bija kļuvusi civilizēta.
Pāris gadu pēc civilizācijas Ķorgalē parādījās Profesors. Tas notika skaistā oktobra diena, kad vasarnīcu saimnieki cilāja spārnus, lai aizlidotu uz siltajiem Rīgas mitekļiem. Aizņemti ar rožu piesegšanu, celiņu grābstīšanu un citiem darbiem, vasarnieki Profesoram nepievērsa absolūti nekādu uzmanību. Un kādēļ lai viņi to būtu darījuši? Nu, iet pa šoseju inteliģenta izskata briļļains pilsonis - kas tur sevišķs?
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-14 08:43 | Skatīts: 1153x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Ārā bija reti riebīgs laiks. Tumsa, lietus, dubļi un vējš, nejauki salts pūtējs, kas cilvēku izplivina līdz pēdējai vīlītei. Melnajās rūtīs triecās slīpas lāses, it kā gribētu trāpīt Krekliņam un aizbaidīt viņu tālāk no loga.
Bet Krekliņš nekustējās. Te bija ļoti ērta lūrēšanas vieta - no šejienes varēja redzēt visu, kas bufetē notika.
Patiesību sakot, tur nenotika nekas. Pie galdiņiem, klusi sabubinādamies, sēdēja kāds ducis vīreļu. Viens snauda, divi apkampušies raudāja, un trīs, tāpat kā Krekliņš, blenza uz bufetnieci.
Ai, kas tā bija par bufetnieci! Neredzēti kupla un ražena, neredzēti veikla un apsviedīga. Zip, žip - un kausiņš ir pieliets ar alu, žip, žip - un kaste ar tukšām pudelēm ir iegrūsta kaktā, žip, žip - un divdesmit septiņas kapeikas ir ieslaucītas atvilktnē. No malas skatoties, likās, ka tur aiz letes ritmiski dejo pārdroši dekoltēts platīnblonds zilonis baltā priekšautiņā un mini svārciņos.
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-14 08:40 | Skatīts: 2261x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Vilks viņu zina, kurš pirmais bija teicis, ka Špudauks esot gatavs utes dēļ uz ecēšām lēkt. Lai teicējs būtu kas būdams, bet tā nu tas ir - ja kāds sāk aplam muldēt, mēs, pārējie, tūlīt papagailiski atkārtojam: «Kā tad, kā tad, Špudauks ir gnīda, Špudauks ir Pļuškins ...» Tomēr patiesība agri vai vēlu kā balts gulbis uzpeld tenku dīķa virspusē, un tad mēs visi saprotam, cik stulbi esam bijuši un cik briesmīgi alojušies.
Patiesība par Špudauka īsto dabu nāca redzama lietaini draņķīgā pirmā aprīļa vakarā. Pirms draņķīga vakara bija draņķīga diena, un draņķīgajā dienā tā ap divpadsmitiem Špudauks ar portfeli rokā mierīgi gāja pa ielu. Pēkšņi - trahs! - viens viņam uzsita uz pleca un iebrēcās:
- Tev zvirbulis trāpījis! Aprill! Aprill!
Sitējs un brēcējs izrādījās neliela auguma smaidīgs vīrelis ar adītu mici galvā. Kamēr Špudauks minstinājās, kas, nelaime, tas vīrelis tāds ir, vainīgais iebrēcās vēlreiz:
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-14 08:37 | Skatīts: 1175x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Kādu svētdienu, tā ap pusdienas laiku, Pilču ciema veikala vadītājs Drēbe sāka skandalēties ar sievu. Drēbes ģimenē tādi skandāli notiek vismaz četras reizes gadā un noris pēc stingrām tradīcijām. Vispirms abi laulātie draugi viens otram atgādina šādus tādus grēciņus, tad Drēbiene paķer lētāku šķīvi, triec to pret grīdu un kliedz:
- Tā nav dzīve, tā ir elle!
Drēbe arī enerģiski mēģina kliegt, bet viņa rīkle nav pietiekami skanīga, tāpēc viņš gaida brīdi, kad sieva ievelk elpu. Bet arī tad Drēbe pagūst izkliegt tikai dažus vārdiņus, piemēram;
- Čūska! Bende!
Tas arī ir viss, ko viņš spēj. Drīz pēc trauku plēšanas Drēbiene sāk brēkt tā, ka logi notrīc.
- Man ir diezgan! Es tevi, vecais mūlāps, vairs nepazīstu! Es aizeju!
Un aiziet. Drēbe zina, ka aiziešana ilgs precīzi trīs dienas, ceturtajā Drēbiene būs klāt kā līka nagla. Tomēr situācija nav patīkama, jo tagad trīs dienas viņam pašam vajadzēs vārīt kafiju, mazgāt traukus un laistīt tomātus ar atšķaidītu vircu.
... |
| Komentāri (0) | 2012-05-14 07:36 | Skatīts: 1519x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
| Komentāri (0) | 2012-05-13 05:00 | Skatīts: 1395x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
| Komentāri (0) | 2012-05-13 04:53 | Skatīts: 1405x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
| Komentāri (0) | 2012-05-13 04:00 | Skatīts: 1261x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
|
|
